Atsevišķā patruļdienesta bataljona (I Policijas bataljons) izveides vēsture un darbība ir nesaraujami saistīta ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesiem 1990. un 1991.gadā. I Policijas bataljons ir pirmā bruņotā vienība, kas 1991.gada 30.aprīlī Svētā Jēkaba katedrālē zvērēja uzticību neatkarīgajai Latvijas valstij un tautai, nežēlot spēkus un ja nepieciešams, arī dzīvību, šī mērķa labā. Šogad, 2011.gada 30.aprīlī aprit 20 gadi kopš I Policijas bataljona kaujinieki nodeva svinīgo zvērestu Latvijai!
Bataljons ir pirmsākums vairākām Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas struktūrām.
1990.gada 4.maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Neskatoties uz šo pieņemto vēsturisko lēmumu, politiskā situācija valstī nebija viennozīmīga. Augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju rīcībā nebija reāla, bruņota militāra spēka, kurš pilnībā aizstāvētu valstiskās neatkarības atjaunošanas centienus.
Latvijas Republikas Ministru Padome, ņemot vērā smago operatīvo stāvokli cīņā ar noziedzību valstī, organizēto kriminālo grupējumu darbību un augsti kvalificētu, profesionālu struktūrvienību trūkumu Latvijas Republikas tiesību sargāšanas iestādēs, 1990.gada 26.novembrī izdeva rīkojumu Nr.200r, kurā paredzēja Iekšlietu ministrijā izveidot atsevišķo (pirmo) patruļdienesta bataljonu 300 cilvēku sastāvā. Kandidātiem bija jābūt lojāliem pret Latvijas Republiku, ar augstu atbildības sajūtu, psiholoģiski noturīgiem un fiziski attīstītiem, ar dienesta pieredzi PSRS īpašo un speciālo vienību sastāvā. Uz aicinājumu dienēt vienībā, galvenokārt, atsaucās latvieši, kuri nacionālās neatkarības ideju un cīņu ar noziedzību uzskatīja par vienu no saviem galvenajiem pamatpienākumiem. Absolūti lielākais vairākums šo puišu 1991.gada janvāra dienās atradās uz barikādēm pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes ēkām, aizsargājot radio un televīzijas komunikāciju sistēmas un citus objektus.
Atskatoties laikposmā no 1991.gada līdz 2011.gadam, ir jāsecina, ka I Policijas bataljons ir bijis pakļauts daudzām reorganizācijām. Lai nodrošinātu Augstākās Padomes, tās institūciju un citu valstiski svarīgu objektu, kā arī Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu drošību un netraucētu darbību, 1991.gada 26.augustā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu, uz Iekšlietu ministrijas I Policijas bataljona bāzes, izveidoja Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienestu. Turpinoties reorganizāciju procesiem, 1992.gada 28.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes apsardzes dienesta pārdēvēšanu par Latvijas Republikas Drošības dienestu”.
Atbilstoši jaunizveidotā dienesta nolikumam, Latvijas Republikas Drošības dienests bija Latvijas Republikas Augstākai padomei tieši pakļauta valsts institūcija, kuras uzdevums bija aizsargāt Latvijas Republikas valsts varu un ekonomiskās intereses.
Pēc Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanas Latvijā, Drošības dienestam uzticēja veikt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu un rezidences drošības nodrošināšanas funkcijas.
Nozīmīgs fakts vienības vēsturē ir tas, ka Romas pāvests Jānis Pāvils II savas vizītes laikā Latvijā iesvētīja vienības karogu.
Turpmāko reorganizāciju gaitā LR Drošības Dienesta Speciālo uzdevumu vienību (SUV) iekļāva Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Vēlāk arī pašu LR Drošības dienestu reorganizēja par LR Valsts Prezidenta un Saeimas Drošības dienestu,ārvalstu vēstniecību apsardzes funkcijas nododot LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Valsts apsardzes dienestam.
Kārtējā reorganizācija notika 1997.gada 1.jūlijā, kad uz LR Valsts Prezidenta un Saeimas Drošības dienesta bāzes izveidoja divas atsevišķas vienības - LR Saeimas un Valsts Prezidenta drošības dienestu un LR NBS Militāro policiju.
2010.gadā LR Saeimas un Valsts Prezidenta Drošības dienestu iekļāva LR NBS Militārās policijas sastāvā. Apvienošanas rezultātā, Drošības dienesta nosaukums juridiski tika likvidēts.
Vēsturē raugoties, varam secināt, ka struktūra, kas pēc reorganizācijām 20 gadu garumā joprojām daļēji pilda bijušā LR Drošības dienesta uzdevumus un ko var uzskatīt par I Policijas bataljona pēcteci, pašreiz ir LR NBS Militārā policija.
2010.gada vasarā, reorganizācijas rezultātā, NBS Militārā policija būtisku daļu no savām funkcijām nodeva Valsts Policijai un Drošības policijai.
Ir pagājuši divdesmit gadi kopš mēs, I Policijas bataljona veterāni, devām svinīgo zvērestu pildīt valsts uzliktos uzdevumus. Visu šo gadu garumā 30.aprīlis ir atzīmēts ar svinīgo dievkalpojumu Jēkaba katedrālē un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, kā tas notika 1991.gada 30.aprīlī. Tomēr laikam ritot atmiņas par šiem notikumiem paliek blāvākas, informācijai ir tendence izzust un arī bataljona veterāni nepaliek jaunāki. Tieši šī iemesla pēc, gandrīz gadu atpakaļ, grupa Bataljona veterānu, ar lielu skaitu aktīvi darbojošos kolēģu atbalstu, nodibināja I Policijas bataljona biedrību.
Biedrības uzdevums un mērķi ir apkopot, saglabāt, sistematizēt pieejamo informāciju, atmiņas un liecības un dažādos veidos informēt sabiedrību (īpaši jaunatni) par 1991.gada notikumiem, bataljona darbībām tajā laikā un tā vietu un lomu visos šajos notikumos. Ir jau uzsākta un tiks turpināta un attīstīta sadarbība ar sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām, aizsardzības un iekšlietu sistēmu struktūrām.
Tāpat, protams, biedrība, savu iespēju robežās, plāno sniegt visa veida atbalstu bataljona veterāniem un to ģimenes locekļiem.
Mēs ceram, ka uz biedrības aicinājumu aktīvi iesaistīties tās aktivitātēs atsauksies lielākais vairums bataljona veterānu, neskatoties uz to, kur dzīve mūs katru pa šiem gadiem ir izmētājusi.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus biedrībai ir svarīga visu tā laika notikumu aculiecinieku un aktīvu dalībnieku atmiņas, liecības, pieejamie foto/video materiāli. Jo tikai tādā veidā mēs kopā varēsim izveidot un saglabāt šo vēsturisko un ļoti nozīmīgo notikumu objektīvu atspoguļojumu, to nodot tālāk nākamajām paaudzēm, kurām pēc mūsu domām šī patriotisma un pašaizliedzīgās uzupurēšanās piemēri ir ļoti nepieciešami.
Atzīmējot I Policijas bataljona zvēresta 20.gadadienu, bataljona biedrība š.g. 29.aprīlī Latvijas Kara muzejā organizēja svinīgo pasākumu. Ar savu klātbūtni šo pasākumu pagodināja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas Valsts eksprezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe Freiberga, LR Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, bijušie Saeimas priekšsēdētāji Alfrēds Čepānis, Ilga Kreituse un Jānis Straume, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas pārstāvji, tika saņemtas un nolasītas Valsts prezidenta Valda Zatlera, Ministru prezidenta Valda Dombrovska, Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces un NBS komandiera ģenerālmajora Raimonda Graubes svētku apsveikumi I Policijas bataljona veterāniem. Savās apsveikuma runās viesi pateicās bataljona veterāniem par viņu patriotismu un pašaizliedzīgo un nesavtīgo uzupurēšanos. Amatpersonas dalījās atmiņās un atzīmēja bataljona veterānu augsto profesionālismu turpinot dienestu uz I Policijas bataljona bāzes izveidotajās vienībās.
Raugoties uz I Policijas bataljona veterāniem, redzams, ka šajā laika posmā no bataljona personālsastāva vidus ir izauguši ģenerāļi un pulkveži, pulkvežleitnanti un majori, bataljona veterāni vēl joprojām turpina dienestu dažādās Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas, Pašvaldības policijas un Valsts drošības iestāžu struktūrās un sekmīgi vada daļu no tām,pateicoties gūtajai pieredzei un profesionālismam.
1 Policijas bataljona biedrības valdes priekšsēdētājs
Rezerves pulkvedis Raimonds Nitišs
